VLADIMIRA GRILA JAUNAIS REKORDS


Mūsu kluba vecākais treneris Vladimirs Grils iekaroja vēl vienu sporta virsotni, šoreiz gan ne uz tatami, bet gan piedaloties ikgadējā “Lattelecom” Rīgas maratonā, veicot 42 km distanci! Sarunā ar Vladimiru tiek atklāta viņa panākuma atslēga.

Jūs noskrējāt maratonu?
– Jā, noskrēju, jāsaka, ka nedaudz ar grūtībām

Kas Jūs pamudināja uz piedalīšanos maratonā?
– Godīgi sakot, šī ideja parādījās jau 3 gadus atpakaļ, kad ar klubu visi kopā skrējām Rīgas maratonā 6 km, tad pēkšņi pārskrēja doma, ka nebūtu slikti pamēģināt kā cilvēki skrien tos 42km ?

Un šoreiz ?
– Šoreiz ļoti palīdzēja mūsu sportista tēvs Jans Holduns. Viņš skrēja maratonus, veidoja teorētiskās programmas to sagatavei, pamatojoties uz tekošajiem fiziskajiem parametriem, 1km ātruma noskŗējienu, svaru, vecumu, u.c. Ar viņu arī nolēmām noskriet nelielo 24 km garo distanci.

Cik grūti Jums devās pirmie 24 km ?
– Tā kā es periodiski (2-3 reizes nedēļā) skrienu 10km, tad sapratu, ka var arī pamēģināt noskriet 24. nu un noskrēju  Pēcāk Jans teica, ka skriešanas tehnika un ātrums atļauj noskriet pusmaratonu, tas man lika aizdomāties.. un dzīvē vados pēc principa- ņemu vai nu visu vai neko. Pie sevis izlēmu, ka jānoskrien 42. Īsāk sakot izlēmu un uzreiz sāku gatavoties,- vienu garu, divas īsas distances.

Cik ilgi Jūs gatavojāties savam maratonam?
– Laika bija atlicis maz.- pusotrs mēnesis. Tuvojoties startam, sāku saprast, ka tas ir nopietns pasākums uz kuru vajag gatavoties, to pierāda pusmaratonistu bēdīgā pieredze ar nepabeigtu maratonu un došanos no tā prom ātrās palīdzības mašīnā. Tādēļ pārskatīju savu ēdiena režīmu, pievienoju olbaltumvielas, ieturēju diētu un starta dienā zināju, ka noskriešu, tikai nezināju ar kādu ātrumu.

– Vai Jūs uztraucāties pirms starta?
– Pirms starta uztraukuma nebija, visi kopā skrien un var izvēlēties aiz kura skriet, kurš skrien līdzīgā tempā kā tu. Pēc pirmā apļa gan kājas jau sāka nogurt.

Varbūt tie kas jau pārvarēja šo distanci devā kādus padomus? Kādu taktiku izvēlēties skrējiena laikā ?
– Man ieteica neizlaist ūdens punktus un katru reizi dzert, bija ļoti karsts un negribējās nokrist no dehidrācijas. Aptuveni 5 km līdz beigām bija grūti apstāties, tādēļ dzērām ūdeni skriešanas laikā un skaitījām kilometrus. Pēdējos trīs skrējām tikai uz gribasspēka! Pēc finiša, protams, eiforija.. pirmais maratons kā nekā. Pus dienu dzēru un nevarēju padzerties, interesantas izjūtas. Protams, tā ir zinātne un cilvēkiem ir jāgatavojas tam, bez sagataves šādi pasākumi netiek veikti!